Jans Ljieņs (Yang Lian, 1955) ir dzimis Šveicē un uzaudzis Pekinā. Kultūras revolūcija Ķīnā
un tās ideoloģiskās diktatūras sekas lielā mērā ir ietekmējušas dzejnieka dzīves ceļu un viņa
radošo darbību. Jans Ljieņs dzeju sāka rakstīt 20. gs. 70. gados. Ķīnas politiskā atkušņa
perioda sākumā viņš aktīvi iesaistījās demokrātijas kustībā un kopā ar domubiedriem 1978.
gadā izveidoja neoficiālu literāro žurnālu “Šodiena” (Jintian), kas kļuva par jaunā dzejas
virziena – Tumšās dzejas (menglong shi) ruporu. Pēc demokrātiskās kustības apspiešanas
1989. gada 4. jūnijā, kas pazīstama arī kā Tjieņaņmeņ slaktiņš, dzejniekam nācās pamest
Ķīnu. Jans Ljieņs šobrīd dzīvo Londonā un Berlīnē. Neraugoties uz cenzūru, viņa darbi
regulāri tiek izdoti ĶTR un Taivānā. Jans Ljieņs ir viens no atpazīstamākajiem mūsdienu
ķīniešu dzejniekiem Rietumos un daudzu staptautisku dzejas balvu ieguvējs.
Jans Ljieņs vienmēr ir iestājies par radošas personības māksliniecisko brīvību, atspoguļojot šo
nostāju gan savā daiļradē, gan sociāli nozīmīgos mākslas un literatūras projektos, piemēram,
sadarbojoties ar Rietumos labi pazīstamo mākslinieku Ai Weiwei, aizstāvot demokrātiskas
sabiedrības vērtības un nosodot politiskas ideoloģijas manipulāciju ar literātiem un
māksliniekiem.
Piedalīsies pasākumā “ĶĪNAS LAIKMETĪGĀ DZEJA. JANA LJIEŅA LASĪJUMI” 10. septembrī plkst. 19.00 mākslas centrā “NOASS”.
Ramūns Ļutkevičs (1982) ir studējis lietuviešu filoloģiju un semiotiku Viļņas universitātē, dzeju publicē vietējos žurnālos un sociālo tīklu kontos. Ramūnas aktīvi piedalās dažādos literāros un starpdisciplināros pasākumos; performancēs dzeju sapludina ar audiovizuāliem un horeogrāfijas elementiem.
“Savā dzīvē es tiecos pēc jēgas, nevis laimes sajūtas. Izdomātas radošās utopijas un mākslinieciskas misijas ir tas, kas man sniedz šo sajūtu – tas sniedz šo smadzeņu stāvokli. Kad rakstu, izmantoju savu personīgo pieredzi, tā kā neizbēgami radu mītu par sevi.”
Piedalīsies pasākumā “NO MORE AMBER. BALTIJAS VALSTU VAKARS” 9. septembrī plkst. 20.00 mākslas centrā NOASS.
Kristjans Haljaks (1990) ir igauņu dzejnieks un tulkotājs. Piecu dzejas krājumu autors, no kuriem pēdējais – “Iluminācijas. Dzejoļi 1974–1990” (“Illuminations. Poems 1974-1990”) – iznāca 2020. gadā. Viņš ir specializējies franču literatūrā un atdzejojis igauņu valodā tādus autorus kā Šarls Bodlērs, Andrē Bretons un Lotreamons.
Piedalīsies pasākumā “NO MORE AMBER. BALTIJAS VALSTU VAKARS” 9. septembrī plkst. 20.00 mākslas centrā NOASS.
Vlads Brazjūns (1952) – dzejnieks, tulkotājs. Dzeju rakstījis lietuviešu valodā, tai raksturīgs plašs valodas slāņu (ieskaitot apvidvārdu) izmantojums, semantisks polifonisms, vēsturisku un ģeogrāfisku reāliju iekausējums asociatīvā izteiksmē. Tulkojis dzeju, prozu, dramaturģiju no baltkrievu, franču, horvātu, krievu, poļu, serbu, ukraiņu, slovāku, latviešu, latgaliešu un citām valodām. Lietuviešu valodā atdzejojis Amandas Aizpurietes, Ulža Bērziņa, Jāņa Rokpeļņa, Knuta Skujenieka un citu latviešu autoru darbus. 2003. gadā Vlads Brazjūns saņēma Jātvingu dzejas prēmiju, bet 2017. gadā – Baltijas asamblejas balvu literatūrā. 2021. gadā Latvijas Rakstnieku savienības sērijā “Jaunā klasika” izdota viņa dzejas izlase “Atmiņas pārliešana”.
http://vladas.braziunas.net/latviski
Piedalīsies pasākumā “VLADA BRAZJŪNA LASĪJUMI” 4. septembrī plkst. 14.00 Rīgas Latviešu biedrības namā.