Dzejas laureāte Ānja Ī Aulū dzimusi Gēltahtas reģiona An Rinas pagastā, kas atrodas Voterfordas novadā. Viņa
pasniedz radošo rakstīšanu skolēniem no 5. līdz 12. klasei un strādājusi kā rezidējošā rakstniece
vairākās skolās. Viņas darbi ir iekļauti neskaitāmās publikācijās. Ānjas Ī Aulū dzeja skan kā unikālā
Rinas īru mūzika. Viņas dzejas ritmos atskan dziedātājas balss, muzikālā Gēltahtas balss. Ānjas darbus
raksturo dziļi svinīga izteiksme, alkas pēc krāsām, dzīvības un kustības.
Ānja ir Dungarvanas pilsētas, Voterfordas novada (Dungarvan, Co Waterford) dzejas laureāte. Viņa
raksta gan dzeju, gan daiļliteratūru, un viņas pazīstamākie dzejas krājumi ir Aistear Aonair (1999), An
Liú sa Chuan (2007) un Ar an Imeall (2011). Ānja ir strādājusi un ieguvusi stipendijas no Īrijas
Mākslas padomes, publiskajām organizācijām Ealaíon na Gaeltachta un Foras na Gaeilge.
Dzejnieks Šosefs O Murhū dzimis Veksfordā (Wexford), Īrijas dienvidaustrumos, kā arī daudzus gadus dzīvojis
Dublinā. Viņš strādā kā redaktors īru valodā iznākošā ikmēnešā literatūras un aktuālo notikumu
žurnālā Comhar. Pirms tam Šosefs O Murhū strādāja desmit gadus kā redaktors literatūras un
literāro apskatu žurnālā Oghma, kā arī daudzus gadus pavadījis tradīcijām bagātajā izdevniecības An
Gúm redakcijā. Šosefs bijis cieši iesaistīts un strādājis modernās īru valodas leksikogrāfijas nodaļas
izveidē publiskās organizācijas Foras na Gaeilge paspārnē un arī šobrīd kā redaktors piedalās dažādos
vārdnīcu izveides projektos. Gadu gaitā viņš ir publicējis vairākus rakstus par literatūru īru valodā un
ar to saistītajām aktualitātēm. Viņa pirmais dzejoļu krājums Taisí Tosta tika izdots 2015. gadā un
saņēma Maikla Hartneta dzejas balvu (Michael Hartnett Poetry Award). Otrais dzejas krājums
Athchuaart iznāca 2019. gadā.
Dzejniece Mollija Tumija uzaugusi Lismorā, Voterfordas novadā. 2019. gadā Mollija ieguva maģistra grādu
radošajā rakstniecībā Korkas universitātes koledžā (University College Cork). Viņas pirmais dzejas
krājums Raised Among Vultures (The Gallery Press) tika publicēts 2022. gadā un tas ieguva
Southword debijas krājumu dzejas balvu (Southword Debut Collection Poetry Award), kā arī tika
nominēts uz prestižo Šeimusa Hīnija balvu kategorijā “Labākais dzejas krājums” (Seamus Heaney
Poetry Prize for Best First Collection) un Farmgeitas Nacionālajai dzejas balvai (Farmgate National
Poetry Award). Mollijas Tumijas dzeja publicēta tādos preses un literatūras izdevumos kā New
England Review, Poetry Review, Poetry Ireland Review, Banshee, The Irish Times, Mslexia, The
Stinging Fly un citur. 2023. gadā M. Tumija tika izvēleta par Īrijas dzejas katedras stipendijas
saņēmēju (Ireland Chair of Poetry Bursary).
Igauņu dzejnieks fs (īstajā vārdā Indreks Mesikeps (Indrek Mesikepp)) Latvijā ir labi zināms, jo 2009. gadā Guntara Godiņa atdzejojumā iznāca viņa dzejas izlase „skumju vairs nav”, kurā apkopoti dzejoļi no trim dzejoļu krājumiem: „ar baltiem vākiem grāmata”, „2004” un „kails un dzīvs”. Viņš ir uzstājies ar lasījumiem Latvijā, kā arī vairākkārt ir bijušas publikācijas Latvijas medijos. 1997. gadā viņš debitēja ar krājumu „arī dievs ir cilvēks”, pēc tam sekoja jau nosauktie dzejoļu krājumi, kā arī 2012. gadā izlase “100% fs”, bet 2017. gadā krājums „netetovētais cilvēks”.
fs izteikti pilsētnieciskajā dzejā bieži atkārtotie vārdi „ielas”, „viesnīcas istabas”, „sviedri”, „autobusi”, „supermārketi” nekļūst ne par metaforām, ne alegorijām. Vārdi ir kā spēļu klucīši, kurus saliekot attiecīgā kombinācijā, tiek radīts attēls, protams, tikai un vienīgi melnbalts, pat vairāk melns, nekā balts. Latviešu valodā izdotās izlases priekšvārdā teikts: „fs dzeja ir funkcionāla, atturīga, nepārsātināta, krāsas ziņā – melna. Visu laiku it kā fonā dzirdama viņa mīļākās rokgrupas The Sisters of Mercy mūzika.” Līdzīgi fs dzeju raksturo igauņu literatūrzinātnieks Marts Vesklers (Mart Veskler): „.. šeit drīzāk darīšana ar pilsētvides atspoguļojumiem un tādu emocionālo stāvokļu aprakstiem, kuros vārdi „pavasaris” vai „rīts” drīzāk nozīmē ko negatīvu.”
Par savas dzejas stilistiku un rakstīšanas manieri kādā intervijā pats autors saka: „Tad, kad jūti ko ļoti gaišu un skaistu, vai tu vispār gribi to atdot, atdot prom no sevis? Varbūt tomēr negribi? Varbūt tā ir īstā atšķirība starp mani un dzejnieku. Varbūt dzejnieks par katru cenu grib uzrakstīt nemirstīgu dzeju, bet man ir svarīgi kā cilvēkam dzīvot tālāk. Drīzāk labo un skaisto paturēt sev.”
fs studējis mākslas vēsturi Tartu Universitātē, ilgus gadus strādājis literārajā žurnālā Looming (Daiļrade) par kritikas nodaļas vadītāju, bet kopš 2021. gada ir šī žurnāla galvenais redaktors.
Ķempju Kārlis (īstajā vārdā Karls Pajusalu (Karl Pajusalu), 1963) – valodnieks, pedagogs, dzejnieks. Studējis igauņu valodu un literatūru, kopš 2000. gada – igauņu valodas vēstures un dialektoloģijas profesors. Interesējas par lībiešiem un Latvijā dzīvojušajiem somugriem, regulāri piedalās lībiešu pasākumos un popularizē lībiešu valodu un kultūru dažādās valstīs, vadījis zinātnisku projektu lībiešu valodas kopējās gramatikas izstrādei. 2009. gadā kopā ar Eberhardu Vinkleru (Eberhard Winkler) sastādījis Salacas lībiešu valodas vārdnīcu. Autors vai līdzautors trim grāmatām Salacas lībiešu valodā – “Salats joug kolm aģa”(Salacas upes trīs krasti, 2013), “Toini Sina” (Cita tu, 2013), “Ēzkyrdiz vīzd” (Tuvības veidi, 2023), kā arī līdzautors izdevumam “Trilium” (2018, grāmata saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalvu 2019. gadā). Dzejai raksturīga filozofiski apcerīga noskaņa, kā arī uzsvars uz senu un jaunu vārdu fonētiku. Uzskatāms par vienīgo dzejnieku, kurš raksta par zudušu uzskatītajā Salacas lībiešu valodā.
Igauņu dzejniece Trīna Sometsa dzimusi 1969. gadā Tallinā, studējusi filoloģiju Tartu Universitātē. Pirmais dzejoļu krājums “Zilā pilsēta” iznāca 1991. gadā. Pēc tam Trīnas dzejoļu krājumi ir publicēti regulāri. Tāpat viņas dzejoļi lasāmi kopkrājumos ar citiem dzejniekiem. Trīna rakstījusi arī stāstus bērniem. Par dzejoļu krājumiem Trīna Sometsa saņēmusi Igaunijas Kultūrkapitāla gada prēmiju, divreiz Juhana Līva (Juhan Liiv) dzejas balvu , Ivara Ivaska Piemiņas fonda stipendiju u. c. apbalvojumus.
Dzejniece bieži uzstājas starptautiskos dzejas festivālos, viņas darbi ir tulkoti daudzās valodās.
Trīnas Sometsas dzeja ir lakoniski precīza, spilgti metaforiska un psiholoģiski iedarbīga, nereti Trīna izmanto igauņu valodas savdabīgo skanējumu kā īpašu tēlainās izteiksmes līdzekli vai māksliniecisku paņēmienu. Analizējot Trīnas Sometsas dzeju, kritiķe Annika Heinsalu (Annika Heinsalu), raksta: “Sometsas dzejas filozofiskās domas par dzīvi virzās kā mierīgs upes plūdums garām akmeņiem un kalniem (arī cauri). Tā ir tāda upe, kas sākas kaut kur no bezgalības un ieplūst kaut kur bezgalībā.”
Daiņus Gintals – dzejnieks, libretu autors, tulkotājs, dzimis 1973. gadā Slabadeles
ciemā, Dienvidlietuvā. Pašlaik dzīvo Viļņā. Studējis lietuviešu filoloģiju Viļņas
universitātē un mākslas zinātni Viļņas mākslas akadēmijā. Viņa dzejoļu grāmata
„Boa“ (2007) saņēma Jaunā jātvinga balvu, „Adatas“ (2016) tika izvēlēta par Gada
grāmatu dzejas kategorijā un saņēma Julijana Lindes-Dobila balvu, bet dzejprozas
grāmata „Vienas vasaras dziesma“ (2021) saņēma prestižo Jātvinga balvu. Daiņus
raksta arī bērniem. Viņa dzejoļu krājumam „Dodiet ceļu Behemotam!“ (2019)
piešķirta Dzejas pavasara balva par dzejoļiem bērniem, bet „Kalmju ķīselim jeb
vārnas, lāstekas, varāni un vardes“ (2021) – Prāna Mašota balva par gada labāko
bērnu un pusaudžu grāmatu. Rakstījis libretus dažādu žanru muzikāliem
iestudējumiem, kā arī dziesmu tekstus. Līdztekus vairākiem romāniem un lugām viņš
ir tulkojis Gija Debora „Izrādes sabiedrību“, Lotreamona poēmu „Maldorora
dziesmas“ (Dzejas pavasara balva par pasaules dzejas tulkojumiem lietuviešu
valodā), H. Mišo dzejoļus, B. Sendrāra, R. Šāra, A. Arto un citu autoru dzejoļus.
Sastādījis un tulkojis mūsdienu franču dzejas antoloģiju „Dejojošais Mistrāls“ (2022).
Kopš 2000. gada savā sētā organizē neprofesionālu mākslinieku pulcēšanos
„Maskolišku mākslas fronte“, kuras laikā tiek atklātas izstādes šķūnī ierīkotā galerijā.
Nijole Daujotīte ir dzimusi 1963. gadā Žemaitijā. Studējusi lietuviešu valodu un literatūru Viļņas Universitātē. Publicējusi trīs dzejoļu krājumus: „Viengadīgie augi“ (2003), „Caur lapām“ (2009) un „Skaidra līnija“ (2021). Viņas pirmā grāmata saņēma Zigma Geles balvu. Strādājusi bērnu un jauniešu izdevniecībā „Vyturys“, vēlāk lielākajā Lietuvas izdevniecībā „Alma littera“, bet 2016. gadā dibināja pati savu izdevniecību „Odilė“, kuras klāstā pasaules un lietuviešu literatūras starpā ir arī vairākas latviešu autoru grāmatas. Nijole darbojas „Starptautiskajā jauniešu grāmatu padomē“ (IBBY) un ir Lietuvas Rakstnieku savienības biedre.