Dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups dzimis 1962. gadā Siguldā. Pēc vidusskolas beigšanas studējis Latvijas Valsts Universitātes Svešvalodu fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļā (1987–1988), mācījies spāņu valodas kursos (1989–1991). Strādājis par redaktoru izdevniecībā “Egmont Latvija” (1992), žurnālos “Auru Laiks” (1992), “Kentaurs XXI” (1992–1999), laikrakstos “Literatūra. Māksla. Mēs” (1998), “Forums” (2002–2004) un “Kultūras Forums” (2005–2008). Edvīna Raupa pirmais dzejoļu krājums “Vēja nav” (1991) apbalvots ar Klāva Elsberga prēmiju. Tam seko viens no mākslinieciski ietekmīgākajiem krājumiem latviešu mūsdienu dzejā – “Dzīvo damies” (1995). Pēc nelielās grāmatas “33 mīklaini dzīves gadi un dzejoļi” (1997) izdots krājums “Uzvāri man kaut ko pārejošu” (2002), kas saņem Dzejas dienu balvu. Kritikas un godalgu ievēroti arī nākamie Raupa krājumi – “Putn” (2008), “Mirklis šis” (2013) un “Ugunsnedrošs pulss” (2016). Edvīns Raups pazīstams arī kā spāņu valodā rakstītās prozas tulkotājs. Tulkojis tādus ievērojamus autorus kā Hulio Kortāsars, Horle Luiss Borhess, Gabriels Garsija Markess, Ernesto Sabato un Federiko Garsija Lorka.