Ivars Šteinbergs (1991) ir dzejnieks, literatūrzinātnieks, kritiķis un atdzejotājs. Sešu dzejas krājumu autors, divkārtējs Latvijas Literatūras gada balvas saņēmējs, viens no žurnāla “Strāva” redaktoriem. Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā laureāts (2024).
Kā dzejnieks sadarbojies ar RSU Anatomijas muzeju, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks un Latvijas Kultūras akadēmijas docents.

Atdzejojis tādus autorus kā Luīze Glika, Silvija Plāta, Anna Sekstone, Jans Vāgners u. c. Šteinberga dzeja tulkota angļu, somu, igauņu, lietuviešu, ukraiņu valodā.
Izpārdotā un godalgotā dzejas krājuma “Jaunība” (2022) fragmenti ierakstīti un atskaņoti Latvijas Radio 1, tulkoti svešvalodās, izmantoti kā dziesmu teksti un iekļauti koncertos, kā arī režisora Viestura Kairiša vadībā pārvērsti par skatuves darbu Dramatiskā teātra muzikālā aktiera kursa aktiermeistarības skatēm (2024). Grāmata iedvesmojusi 2024. gadā Valmieras teātra festivālam Edgara Mākena dibinātās rokgrupas “Jaunība” nosaukumu. 2026. gadā Uģa Oltes režijā top koncertfilma ar “Jaunības” dzejoļiem.
2026. gadā apgādā “Punctum” iznācis Šteinberga jaunākais dzejoļu krājums “Lielais sprādziens”.