Atpakaļ uz programmu

Ligzdo Kurzemē. Kurzemes Dzejas dienas 2026

12. septembris, 10:00

Tukumā, 2026. gada 12. septembrī visas dienas garumā

Kurzemes Dzejas dienas ir ikgadējs kultūras notikums, kas tika radīts, lai apvienotu Kurzemē rakstošos autorus un dzejas draugus, un kopš 1999. gada norisinās katru gadu septembra otrajā sestdienā. Par šīs skaistās tradīcijas idejisko aizsācēju un “tēvu” tiek uzskatīts izcilais Liepājas dzejnieks Olafs Gūtmanis, bet pirmo pasākumu sarīkoja skolotāja Aija Bumbiere Ventspilī.

Festivāls īpašs ar to, ka tas katru gadu notiek kādā citā Kurzemes pilsētā, ļaujot vietējiem iedzīvotājiem un viesiem iepazīt dzeju un dzejniekus dažādās kultūrvietās, tāpēc pasākuma stafetes kociņš jeb simboliskā atslēga katru gadu ceļo uz citu Kurzemes pilsētu. Kurzemes Dzejas dienu rīkotājpilsētas ir Ventspils, Liepāja, Tukums, Saldus, Kuldīga un Talsi, tātad ik pēc sešiem gadiem Kurzemes Dzejas dienas atgriežas kādā no šīm pilsētām. Šogad rīkotājpilsēta ir Tukums – pirmo reizi kopš Tukums ieguvusi UNESCO Radošo pilsētu tīkla Literatūras pilsētas statusu (tas notika 2023. gada 31. oktobrī).

PROGRAMMA:

10.00Atklāšana ar Māru Zālīti Tukuma bibliotēkā (Šēseles ielā 3):

– Ķēdes dzejoļa “Ligzdo Kurzemē”[1] prezentācija;

– literārā maršruta “Literatūra Tukumā”[2] prezentācija;

– saruna ar Māru Zālīti.

Dzejas ligzdas (lasījumi) pilsetā:
11.30 I Tirgus laukums (blakus bibliotēkai). Lasa Kuldīgas un Liepājas novadu autori.
12.30 I Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. Pamatskolas pagalms (Lielā iela 9). Lasa Saldus un Talsu novadu autori.
13.30 I Pils tornis (Brīvības laukums 19A). Lasa Ventspils un Tukuma novadu autori.

no 13.00 I Dzejas zupa un DJ Rudaks kultūrtelpā TukTe (Lielā iela 1, Kultūras nama pagalms). Grāmatu galds, brīvie lasījumi, mūzika, zupa.

14.30 I Dzejas izrāde “Kad rozes ar kokiem sarunājas”[3] Fīrekera[4] gātē (Brīvības laukums 1)

16.00 I Dzejas slams ar Valteru Libertu Muzikantu kultūrtelpā TukTe (Lielā iela 1).

18.00 I “Te es pieturos”, Vestarda Šimkus dziesmu cikls jauktajam korim ar Ivetas Šimkus vārdiem. Piedalās Tumes Jauktais koris, Vestards Šimkus, Elīna Šimkus (solo), diriģente Marta Ozola. (Tukuma pilsētas Kultūras namā). Biļetes BIĻEŠU PARADĪZES kasēs – https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/177601
​​
Notikumu organizē Tukuma pilsētas Kultūras nams, Tukuma Literātu apvienība, Tukuma bibliotēka, Tukuma muzejs ar Tukuma novada pašvaldības atbalstu.

[1] Ķēdes dzejolis “Ligzdo Kurzemē” – 22 Kurzemes un 1 Austrālijas dzejnieka kopdarbs — ķēdes dzejolis ar saistošu sižetu, kas poētiskā daudzbalsībā atklāj Kurzemes dabas, cilvēku un kultūrvēstures bagātību no reta putna — ziemeļu gulbja perspektīvas. Izdots grāmatas formātā 2 valodās (latviešu un angļu).

[2] Maršruts “Literatūra Tukumā” – interaktīvs maršruts, kas iepazīstina ar Tukumu kā UNESCO Literatūras pilsētu. Maršrutu veido 18 apskates vietas, 10 no tām veltīti īpaši video stāsti par leģendām un personībām, mītiem un teikām, kultūrvietām un notikumiem.

[3] Pārlaicīgo mīlas stāstu dzejā “Kad rozes ar kokiem sarunājas” veido dažādu laiku 16 Tukuma dzejnieku darbi. Tur ir gan Ziedonis, gan Zauers, Zālīte, Rumba, Jurciņš, Līvena, Upesleja, Drage un daudzi citi. Neticami saskanīgi novada dzejnieku darbi skan kopā, it kā visi kopā būtu rakstījuši šo lugu. Stāsts ir par mīlestību no pirmā acu skata, lai, cīnoties ar iekšējām šaubām un pielāgojoties otra raksturam, mēģinātu izveidot attiecības… Dzejas kompozīciju veidoja Baiba Talce, sižetu – Guna Roze. Lomās Tukuma literātes, Tukuma un Slampes teātru aktieri.

[4] Kristofs Fīrekers (ap 1612—1684/1685) – vācbaltiešu izcelsmes latviešu garīdznieks, dzejnieks un valodnieks. Dibinājis latviešu sillabatoniskās dzejas tradīcijas, latviešu rakstībā ieviesis garumzīmes un mīkstinājuma zīmes. Dzimis Neretā, dzīvojis Tukuma novadā, dzīves beigas pavadījis Tukumā un Slokā. Iespējams, apglabāts Tukuma Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Viņa vārdā (Fīrekere gate) Tukumā nosaukts gājēju ceļš starp Tukuma Evaņģēliski luterisko baznīcu un draudzes namu.

Autori, kas piedalās

Māra Zālīte

Iveta Šimkus

Valters Liberts