CENTRA LAUKUMS PIE IKŠĶILES VIDUSSKOLAS, IKŠĶILE

Pavasarī pirms 12 gadiem kādā literatūras stundā, iepazīstot un baudot Aleksandra Čaka pilsētas noskaņu dzejā, vidusskolēniem radās ideja septembrī, kad atkal satiksimies, “iziet ar dzeju ielās”, proti, sarīkot dzejas vakaru parkā uz soliņiem laternu gaismā. Domāts – darīts! Pirmais dzejas vakars 2011. gadā izskanēja Ikšķiles 800 gades skvērā ar skolēnu sarakstītajiem jaunrades darbiem, kā arī dažiem pieaicinātajiem autoriem – novadniekiem. Un nu jau būs divpadsmitais šāds dzejas vakars, kas kļuvis par nozīmīgu vietējās kopienas kultūras tradīciju Ikšķilē. Šajos vakaros pārsvarā izskan pašu iksķiliešu jaunrades darbi, sākot ar Ikšķiles vidusskolas skolēnu, skolotāju un absolventu sacerējumiem līdz beidzot ar novadnieku, kuriem dzejas rakstīšana ir vai nu vaļasprieks, vai nodarbe ar jau profesionālu ievirzi, autordarbiem. Latvijas 100 gadei par godu 2018. gadā tika izdota grāmata “Septiņi dzejas vakari” ar katra dzejas vakara gada tematiskās ievirzes komentāru un attiecīgajiem jaunrades darbiem. Šogad Dzejas dienu moto “Dzeja vieno” tik daudzslāņains, kā varbūt tas nebūtu bijis citgad. Māksla un kultūra ir spēcīgs ierocis cīņā par gara brīvību, demokrātiju, mieru pasaulē, par to, lai katram būtu tā īpašā vieta, tā savējā – kā grāmatā “Septiņi dzejas vakari” raksta Sabīne, toreiz 11. klases skolniece: “Tā pilsēta, ko saucu par mājām savām,
/ Ir mana Ikšķile…”