Mārtiņš Vilsons veidojot dzejas izrādi “Čaks. Vilsons. Iedomu spoguļi”, no vairākiem dzejas krājumiem, izraudzījies tās dzejas līnijas, kas gluži kā dzīvē tā vai citādi visas sakņojas mīlestībā. Bet pati Viņa vai Dārgā, kuras dēļ „es par ēzeli ietu uz Tibetu”, uz skatuves nemaz neparādās, paliek vien Dzejnieka sapņos, nojausmās, ilgās. Kā nepiepildāmais, kā zvaigzne, ko velti saukt plaukstā.

Ieeja pasākumā ar vakcināciju pret Covid-19 vai Covid-19 pārslimošanu apliecinošu sertifikātu.