Igauņu dzejnieks fs (īstajā vārdā Indreks Mesikeps (Indrek Mesikepp)) Latvijā ir labi zināms, jo 2009. gadā Guntara Godiņa atdzejojumā iznāca viņa dzejas izlase „skumju vairs nav”, kurā apkopoti dzejoļi no trim dzejoļu krājumiem: „ar baltiem vākiem grāmata”, „2004” un „kails un dzīvs”. Viņš ir uzstājies ar lasījumiem Latvijā, kā arī vairākkārt ir bijušas publikācijas Latvijas medijos. 1997. gadā viņš debitēja ar krājumu „arī dievs ir cilvēks”, pēc tam sekoja jau nosauktie dzejoļu krājumi, kā arī 2012. gadā izlase “100% fs”, bet 2017. gadā krājums „netetovētais cilvēks”.
fs izteikti pilsētnieciskajā dzejā bieži atkārtotie vārdi „ielas”, „viesnīcas istabas”, „sviedri”, „autobusi”, „supermārketi” nekļūst ne par metaforām, ne alegorijām. Vārdi ir kā spēļu klucīši, kurus saliekot attiecīgā kombinācijā, tiek radīts attēls, protams, tikai un vienīgi melnbalts, pat vairāk melns, nekā balts. Latviešu valodā izdotās izlases priekšvārdā teikts: „fs dzeja ir funkcionāla, atturīga, nepārsātināta, krāsas ziņā – melna. Visu laiku it kā fonā dzirdama viņa mīļākās rokgrupas The Sisters of Mercy mūzika.” Līdzīgi fs dzeju raksturo igauņu literatūrzinātnieks Marts Vesklers (Mart Veskler): „.. šeit drīzāk darīšana ar pilsētvides atspoguļojumiem un tādu emocionālo stāvokļu aprakstiem, kuros vārdi „pavasaris” vai „rīts” drīzāk nozīmē ko negatīvu.”
Par savas dzejas stilistiku un rakstīšanas manieri kādā intervijā pats autors saka: „Tad, kad jūti ko ļoti gaišu un skaistu, vai tu vispār gribi to atdot, atdot prom no sevis? Varbūt tomēr negribi? Varbūt tā ir īstā atšķirība starp mani un dzejnieku. Varbūt dzejnieks par katru cenu grib uzrakstīt nemirstīgu dzeju, bet man ir svarīgi kā cilvēkam dzīvot tālāk. Drīzāk labo un skaisto paturēt sev.”
fs studējis mākslas vēsturi Tartu Universitātē, ilgus gadus strādājis literārajā žurnālā Looming (Daiļrade) par kritikas nodaļas vadītāju, bet kopš 2021. gada ir šī žurnāla galvenais redaktors.