Lai gan speciālisti vispirms novērtē viņas dzeju – 2003. gadā Andra Manfelde saņem Latviešu Literatūras gada balvas speciālo balvu par dzejas kopas publikāciju žurnālā Luna, bet 2005. gadā iegūst prestižo Ojāra Vācieša dzejas prēmiju par krājumu Tranšejas dievi rok, tomēr latviešu lasītāju viņu spilgti pamana 2005. gadā, kad tiek izdots romāns Adata. «Šī ir mana pieredze, četri gadi nāves» teikts uz šī darba pirmizdevuma 4.vāka. Šajā darbā atklāta autores personiskā elle ejot cauri narkotiku atkarības postošajiem lokiem. Vēlāk viņa pati teiks: «Manuprāt, ja vispār iespējams salīdzināt, viens gads narkotiku nāves līdzinās vismaz 10 parastiem dzīves gadiem, tātad – mani četrdesmit gadi nāves.» Romāns iedvesmo kā skarba grēksūdze, sabiedrība sāk runāt par atkarību postu šeit Latvijā. Zigmars Liepiņš pēc Andra Manfeldes libreta sacer rokoperu Adata, kuru 2007. gadā iestudē Latvijas Nacionālais teātris.

Pēc Adatas top dzeja, proza, dokumentālā proza, pasakas, bet 2017. gads atnes vēsturisko romānu sērijā MĒS. Latvija. XX gadsimts rakstīto darbu Virsnieku sievas, kas 2017. gada rudenī apbalvots ar Egona Līva balvu Krasta ļaudis.