Juris Helds (1942) dzejnieks, dramaturgs un aktieris. Dzimis Jelgavā, vēlāk mācījies Rīgā, kur studējis aktiermākslu.  1960.-1969. gadam strādājis par aktieri Valmieras drāmas teātrī. Rakstīt dzeju sācis šajā laikposmā – pirmā dzejas publikācija 1967. gadā laikrakstā “Literatūra un māksla”. Kopumā izdevis piecus dzejas krājumus, no kuriem pēdējo “Uz aizmūžiem” 2000. gadā.

Viņa dzeja balstās uz sirreālisma un impresionisma principiem. Augstāk par empīrisko pieredzi, izzināto pasauli vērtē vārdā nenosaukto, priekšnojautās un intuīcijā pastāvošo. Tam viņš tuvojas, paļaujoties zemapziņai – caur vīziju, arhetipiem, tos aktualizējot noteiktos tēlos. Poētisko pasauli raksturo metafizika, zināms uzbūves hermētisms – tās robežās funkcionē tēli, kuru nozīmes īsti atklājas dzejas krājuma kontekstā. Viņa dzejas sarežģītajai metaforikai un tēlu sistēmai, kas reizēm pašmērķīga, piemīt tendence kļūt skaidrākai un demokrātiskākai.