Anna Kostenko par sevi raksta: “Esmu dzimusi un augusi Donbasā. Tā ir mana zeme, mana Atlantīda. Iespējams, manus tekstus ir grūti nosaukt par prozu – vēl grūtāk par dzeju. Tomēr man šķiet, ka tieši tā skan dzīve – ātri un gaistoši, aprautās frāzēs, atmiņās un mazliet skumji.”