Dzeja vieno autoru un lasītāju gan uz lapas – mājās, skolās, bibliotēkās, kafejnīcās – gan parkos un šķērsielās, kuģos un torņos, no kuriem klausītājus sasniedz dzejas balss.

Dzeja vieno pāri paaudzēm un laikiem. Dzeja vieno valodā, vieno starp un pāri valodām, dodot savu balsi tiem, kurus mēs citādi nesadzirdētu.

Dzeja vieno klasiķu skaistumā un jauno dzejnieku jaudā, valodas plūdu pārmērībā, trāpīgas rindas skaidrībā un atbrīvojošā muļķībā.

Piesaki savu pasākumu

Piesaki