Katrīna Rozentāle (2003) dzīvo Mārupē un mācās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā. Šogad ir pirmā reize, kad piedalījās Aicinājumā. Viņa raksta dzeju jau kopš mazotnes, bet visvisvairāk kopš 2019. gada rudens (kas gan tur notika?). Viņai ir sapņi publicēties, bet kur tieši, to nevar teikt (sapņus taču nestāsta, citādi tie nepiepildīsies). Rakstīt dzeju ir tik dabiski kā elpot – reizēm uz kādu laiku pildspalva aizsērē, bet tad atkal seko krasa ieelpa. Viņa kolekcionē vecas pastkartes (dažreiz gadās pabāzt degunu sen izbijušās dzīvēs), grāmatas (ar solījumiem lasīt); viņu nedrīkst laist antikvariātos un mākslas muzejos (ārā vairs nedabūsi). Viņa cer tevi drīz satikt.